Īsumā apkoposim svarīgākās atziņas, lai nostiprinātu agrāk lasīto.
- Vispārpieņemtās Time management un mērķu sasniegšanas sistēmas absolūti nav piemērotas da Vinči;
- da Vinči izcilais potenciāls – tie ir spējīgi veiksmīgi darboties daudzās atšķirīgās jomās;
- da Vinči ir pamatoti atļaut sev darboties vienlaikus vairākos virzienos. Tā ir viņa panākumu atslēga.
- Dažādību, kuru tik ļoti vēlas da Vinči, var sasniegt, dienas laikā spontāni pārslēdzoties no vienas darbības jomas uz citām;
- Sagatavojiet jomu vai mērķu sarakstu, regulāri to atjaunojiet un turiet to ērti pieejamās vietās. Laiku pa laikam ieskaties tajā un izvēlies to virzienu, kurp dodas tava zemapziņa.
2. daļa.
Vai tiešām ir iespējams sasniegt panākumus bez ilglaicīgu mērķu nospraušanas un pieturēšanās pie plāna?
Vai iespējams vienlaikus virzīties vairākos virzienos, nesadrumstalojot sevi?
Kā dzīvot, ļaujoties plūsmai un aizmirstot par terminiem „Pašmotivācija” un „Slinkums”. Turpinājumā jūs atradīsiet tās odziņas, kurām nepietika vietas pirmajā daļā.
Šis raksts ir veltījums visiem klasiskās Time management sistēmas upuriem, kuri cietuši neveiksmi, virzoties uz izaicinošiem mērķiem. Cilvēkiem, kas zaudējuši pašpārliecinātību neauglīgos mēģinājumos pielietot Napoleonu sistēmas, kuras ir pretrunā ar viņu iekšējo būtību.
“Kāpēc vairums cilvēku pārtrauc virzīties uz ilgloloto mērķi?”
Klasiskās mērķu sasniegšanas teorijas piekritēji visi kā viens māca mums PAREIZU mērķu izvirzīšanas tehniku. Viņi uzstāj, ka pareizi formulējot mērķus, jau ir sasniegta puse no uzvaras. Mērķim ir jābūt konkrētam, izmērāmam, orientētam uz rezultātu, noteiktam laikā, iedvesmojošam un motivējošam (SMART). Pareizi formulēts mērķis mūs nepārtraukti motivēs un dos spēkus ikdienas darbam.
Tikko kā mērķis noformulēts un izraisa dedzīgu entuziasmu, ķeramies pie Darba plāna sastādīšanas. Šajā solī tiek noteikti posmi, termiņi, kā arī visas nepieciešamās darbības, kas ved pie panākumiem. Ja mērķis iedvesmo, tas visu laiku nenovēršami bīdīs cilvēku darīt to, kas iepriekš tika ieplānots.
Patiesi?
Pirmajā brīdī teorija liekas pārliecinoša.
Bet uzmanīgāk ieskatoties – tā mums, da Vinči tipam ir dziļi neveiksmīga jau pašā saknē. Es pat teiktu, ka klasiskā Time management pamatprincips, kuru visi piesauc un deklarē, ir tā fundamentālā kļūda.
Ieskatīsimies patiesībai acīs. Dažādos treniņos mēs esam apguvuši uzstādīt mērķus gadam un pat desmit gadiem uz priekšu. Mēs to jau mākam. Tad kāpēc lielākā daļa no mums pārtrauc virzību uz mērķi jau pašā ceļa sākumā? Tūdaļ noskaidrosim.
“Time management un mērķu sasniegšanas sistēmu būtiskākā kļūda”
Iedomājieties burtnīcas lapā horizontālu taisni. Tās sākums ir pirmais solis uzsākot ceļu uz mērķi un beigas – panākuma sasniegšanas brīdis. Tātad līnija attēlo laika posmu no ceļa sākuma līdz nospraustā mērķa sasniegšanai.
Pieņemsim, ka mērķis – iegādāties jaunu automašīnu, ir nosprausts uz 3 gadiem un ka viss ceļa garums ir 100%. Kā jūs domājat, cik ilgi cilvēks var atzīmēt auto nopirkšanas svētkus? Nu nedēļu, divas? Ilgāk svinēt vienkārši ir kaitīgi veselībai! Tātad 3 gadi atbilst 1104 dienām, kamēr 2 nedēļas svētku ir 14 dienas, kas atbilst 1,2 procentiem laika skalā. Šobrīd neiedziļināsimies faktā, ka nav tādu cilvēku, kuri varētu nepārtraukti strādāt 686 dienas pēc kārtas.
UN TĀ – MĒRĶU SASNIEGŠANAS SISTĒMU FUNDAMENTĀLĀ KĻŪDA SLĒPJAS TAJĀ, KA …
Tās mūs māca motivēt sevi ar pozitīvo pārdzīvojumu un slavas momentu, kurš ilgst tikai 1-2% no visa laika. Tajā laikā, tās truli ignorē to prieku un baudu, kuru varētu gūt pašā Virzības Procesā!
Gatavojot šo materiālu, es izskatīju daudz materiālu par Time management, taču nevienā pašā nebija ne vārdiņa par to, ka pati virzība jeb Ceļš uz Mērķi nestu gandarījumu, ka darbošanās kā tāda varētu būt patīkama. Ja nu vienīgi kaut ko par to runāja Konfūcijs…
Es mīlu lietot izteicienu: „Lai tas, ko es daru, sniedz kaifiņu!”
Ja es zvanu klientiem tikai vienu stundu dienā, es varu no tā kaifot. Ja man tas jādara 8 stundas – nākas vemt. Ja es vadu apmācības 1-2 dienas nedēļā, tad gūstu no tā kaifu un mani klausītāji arī. Ja man katru dienu būtu jāvada treniņi – droši vien ļoti ātri tas pārvērstos par rutīnu.
Kādā materiālā es pat atradu ģeniālo: „Redzot savā priekšā tādu vilinošu mērķi kā miljons dolāru, jums nenāksies uzdot jautājumu „kā piespiest sevi strādāt”. Jums piemitīs visaugstākā pašmotivācija, ja veiksiet darbu, kurš veicinās ilglaicīgo mērķu sasniegšanu! Tāpēc jūsu ikdienas rutīnas darbības kļūs vēl vairāk ar piepildītas saturu un apzinātas, jo jūs taču strādājiet, lai realizētu savu sapni!”
Turpinājumā autors piedāvā uzstādīt mērķi: „viens miljons dolāru pēc 7 gadiem, lai turpmāk nekad nenāktos strādāt 8-10 stundas dienā.”
Citiem vārdiem sakot, viņš uzskata, ka ir normāli 7 gadus vergot un atmest visu citu darba dēļ, lai vēlāk varētu neko nedarīt.
Bet tas taču ir pilnīgākais absurds! Vai gadījumā interesantāk nav veltīt 7 gadus nodarbēm, kuras tu dari ar kaifiņu? Un vispār, kāpēc sevi iegrožot ar laika rāmjiem? Kāpēc nevar ar patīkamām nodarbēm darboties visu dzīvi?
Par laimi, vairs nav nepieciešamība SŪRI UN GRŪTI strādāt, lai nodrošinātu eksistenci, kā tas bija vēl pirms gadiem 70.
Vai esat dzirdējuši par 2 puišiem, kuri uztaisīja „100 angļu vārdi ķīniešu valodā”? Viņi to ievietoja internetā par katru lejuplādi prasot tikai 1 USD. Puiši tagad ir miljonāri. Deru, ka vairāk kā 3 dienas viņi diez vai pie tās strādāja.
Manuprāt, iemesls Nr. 1, kāpēc es un citi da Vinči pamet iedvesmojošus mērķus – tā ir nevēlēšanās veikt netīkamus uzdevumus. Nevēlēšanās principiāli darīt to pat tad, ja tas apdraud mērķa sasniegšanu.
Efektīvām darba organizēšanas sistēmām vispirms būtu jāmāca meklēt nodarbes, kuras mums patīk. Pēc tam izvirzīt mērķus. Un tikai pēc tam sastādīt plānu, kā sasniegt mērķi, nodarbojoties ar to, kas atbilst mūsu iekšējai būtībai.
Šādas pieejas gadījumā gandrīz visi 100% laika, ko veltīsim mērķa sasniegšanai, nesīs prieku.
Tieši tāpēc pirmais un pats svarīgākais veiksmes formulas princips varētu būt šāds: nodarbojies ar to, kas tev patīk un sniedz „kaifiņu”!
Vēlos piebilst, ka patīkama nodarbe ne vienmēr ir viegla izklaide. Piemēram, rakstīt rakstus, vadīt seminārus un uzturēt blogus, nemaz nerunājot par handbola komandas organizēšanu, man ir gana nopietns darbs, kura dēļ es brīžam vai lecu ārā no biksēm, taču, kopumā, šis darbs mani aizrauj
“Mainām terminu MĒRĶIS pret CEĻŠ vai VIRZIENS”
Mērķis – tas ir galapunkts vai gatavais produkts, kurš radies darbības rezultātā. Tā sasniegšanas brīdis – tas ir fakts, kurš notiek tikai vienu reizi. Pēc šī notikuma kādu brīdi varam padusēt uz lauriem, bet pēc tam stādīt nākamo mērķi.
Brīdi, kad mērķis sasniegts, tikpat kā nav iespējams pastiept laikā. Piemēram, jūs veikalā nopirkāt alu. Tikko kā jūs samaksājāt kasē, alus ir jūsu. Mērķis ir sasniegts.
Ir pilnīgi neiespējami par alu maksāt veselu gadu. Protams, izņemot situāciju, ja alus ir iegādāts uz kredīta
Īsi pirms Jāņiem es kļuvu par 19. Eiropas Strādājošo sporta spēļu čempionu rokasbumbā. Labi, tajā dienā bija prieks, medaļas kaklā, fotografēšanās, draugu lokā izdzērām daudz čehu alus. Bet jau nākamajā dienā kaifiņa doza par sasniegumu nokritās par visiem 95%. Un vēl tas 27 stundu mājupceļš autobusā Līgo dienā – drīzāk jau mocības… Nu ir man mājās uz plauktiņa medaļa un sekcijā kārtējais alus kauss kolekcijai.
Nu labi, tas nu ir skaidrs un saprotams. Tagad atbildēsim uz jautājumu: kāpēc iepriekš minētā mērķu uzstādīšanas sistēma pašā saknē ir neefektīva? Lūk, daži piemēri:
- Iemācīties uzturēt blogu;
- Izveidot savu biznesu;
- Iemācīties videofilmēšanu;
- Darboties Murjāņu Sporta ģimnāzijas rekonstrukcijas atbalsta projektā.
Vēlēšanās iemācīties uzturēt blogu nevar tikt definēta kā mērķis. Tas ir nepārtraukts process, kura laikā mēs atklājam un uzlabojam dažādas prasmes. Tas nevar būt galīgs, kaut vai tāpēc, ka mums nāksies visu laiku apgūt jaunos risinājumus. Citādāk mēs to vienkārši aizmirsīsim.
Biznesa izveidošana arī īstenībā nav mērķis. Lielākā daļa biznesu ir nepārtraukti jāuztur un jāattīsta – jāpiesaista jauni klienti, jāpilnveido procesi, jāizveido jauni produkti vai pakalpojumi u.t.t. Kā saka mans draugs datorģēnijs Igors: ”Jebkura ideja internetā var nopelnīt 20 000 LVL. Vienīgais noteikums – kādam ar šo ideju ir jādzīvo!”
Pie tam, bizness prasa regulārus ieguldījumus. Nav iespējams vienreiz kļūt par biznesa īpašniekiem un tad visu mūžu gulēt uz lauriem. Nu labi, ir jau arī izņēmumi.
Attiecībā uz pārējiem punktiem ir tieši tāpat. Golfa spēle – process. Tikko to pārtrauksi, prasmes mazināsies. Bet, ja ir izdevies noķert kaifiņu no filmēšanas, rozā pasaka tikai tikko ir sākusies
Ja saprotam, ka tie nav mērķi, tad kas gan tie ir? Nosauksim tos par Ceļu. Ceļu, kuram piemīt Virziens un kurš paredz nepārtrauktu paņēmienu un talantu attīstību un pieredzes bagātināšanu.
Šādā gadījumā mūsu saraksts pārvērtīsies no Mērķu saraksta uz Vēlmju sarakstu. Vēlmju, kuras mudina virzīties noteiktā virzienā un pilnveidoties.
Kāds tagad varētu izskatīties mūsu saraksts:
- Uzsākt doties ceļā, lai regulāri pilnveidotu bloga uzturēšanas (tehniskās zināšanas, vizuālā noformēšana un rakstu veidošana) prasmes;
- Uzsākt doties ceļā, lai izveidotu un attīstītu savu biznesu – videosemināru vadīšanu;
- Uzsākt apgūt videofilmēšanu, lai varētu fiksēt un parādīt citiem neparasto, kas ikdienā notiek mūsu dzīvē
- Turpināt nosargāt Murjāņu rekonstrukcijas ideju, kuras rezultātā tiktu izveidot jauns, mūsdienīgiem standartiem atbilstošs sporta centrs.
“Mērķi ceļā uz…”
Ja atceries, raksta pirmajā daļā mēs runājām par dzīvi bez mērķiem. Lai nerastos pārpratumi, šis apgalvojums prasa detalizētāku izskaidrojumu. Ceļš ir tikai iespēja sasniegt mērķi, kamēr apzināta Virzīšanās pa šo Ceļu nodrošina pakāpenisku nelielu starpmērķu sasniegšanu. Precizēšu uz sava piemēra:
Kad nolēmu izveidot blogu, es neizvirzīju mērķi: „Izveidot populārāko blogu! Tā vietā es nolēmu uzsākt virzību uz blogošanu. Uzsākt ceļu, lai pilnveidotu rakstīšanas prasmes, uzsākt ceļu uz nepārtrauktu saziņu ar lasītājiem un uzsākt ceļu uz jaunām atziņām.
Pirmajā brīdī tas atbilst principam „Dzīve bez mērķiem.” Taču ne pavisam. Ceļā uz blogošanu es nepārtraukti saskaros ar mērķiem. Šobrīd mans mērķis ir pabeigt šo rakstu. Nākamais mērķis būs – uzrakstīt vēl vienu rakstu. Pēc tam es izdomāšu kaut ko uzlabot mājaslapas dizainā. Un tā tālāk.
Tas atgādina virzību pa nepazīstamu apkārtni. Ceļotājs iet pa mežu, bauda dabu un skaistumu, neatkārtojamo smaržu pēc lietus un putnu vīterošanu. Nejauši priekšā parādās upe – varbūt pamakšķerēt, vai arī – tikt otrā krastā. Tikko viņš sapratīs, ko šobrīd vēlas, viņa ceļš turpināsies.
Pēc kāda laika ceļotājs iziet klajumā un tālumā ierauga pakalnu. Viņš pieņem lēmumu tajā uzkāpt. Tagad viņa mērķis ir – iekarot virsotni un nofilmēt skatu. Kad viņš sasniedzis pakalna virsotni, mērķis ir piepildīts un ceļš turpinās.
Tieši šāda uzdevuma nostādne, manuprāt, atbilst da Vinči ideālam.
Laiku pa laikam es pieķeru sevi pie domas – es taču pazīstu tik daudzus, patiešām interesantus trenerus, kuri zina un māk iemācīt tādas lietas, par kurām lielākajai daļai pat nav nojausmas, piemēram, kā nodrošināt brīvu stāvvietu visdzīvākajā Rīgas ielā plkst. 16.00 dienā.
Kas gan būtu vienkāršāk, kā izveidot apmācību kompāniju. Bet tad es iedomājos – ja nu es parīt uzzinu, ka ir treniņi, kuros iespējams apgūt levitāciju, kā to dara šis puisis http://www.youtube.com/watch?v=2UWQ2XzKvEc .
Taču man būs jāturpina vilkt rutīna ar apmācībām. Nu nēee…..
Un tas ir veiksmes formulas likums Nr.2: nepārtraukta attīstība un dzīve CEĻĀ UZ, pretēji konkrētu ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai.
“Virzība vairākos atšķirīgos virzienos vienlaikus”
Attīstība vairākos virzienos – viens no panākumu formulas principiem. Tā nodrošina iespaidu dažādību un darbības maiņu. Nodarboties ilgāku laiku ar kaut ko vienu 2. tipam ir līdzīgi nāvei.
Atrašanās dažādības plūsmā palīdz noturēt interesi un novērš no iesākto darbu pamešanas.
Spontānu pārslēgšanos no vienas darbības uz citu var salīdzināt ar draudzīgu tusiņu. Iedomājies, ka esi saaicinājis 15-20 labākos draugus. Ar katru no tiem ir dažādas, bet kopīgas intereses. Ar katru ir par ko parunāt.
Vakars iet pilnā sparā, tu gribi katram veltīt uzmanību. Iesākumā tu aprunājies ar darba kolēģi, tad desmit minūtes veltī bērnības draudzenei. Pēc pusstundas tu iesaisties interesantā tēmā ar studiju grupas biedriem.
Pārslēdzoties no viena sarunu partnera uz citu, vakara laikā tu paspēsi patērzēt ar katru. Un tagad iedomājies, ka šāds tusiņš ilgst vairākas dienas, nedēļas, mēnešus. Tev pietiks laika, lai ar katru dalībnieku pārrunātu miljons visdažādāko tēmu. Produktivitāte jūtama?
Bet kā izskatītos virzīšanās tikai uz vienu mērķi?
Piemērs līdzīgs – tusiņš, sarunas. Tikai ar to starpību, ka tu uzaicināji tikai vienu draugu un visu vakaru runā tikai ar viņu vienu. Pie galda ar viņu, pirtī ar viņu, dejo ar viņu, u.t.t., u.t.j.pr.
Pirmdien, otrdien, trešdien, ceturtdien, šonedēļ, šomēnes … Iesākumā būs interesanti, taču ne jau visu laiku!
Tāpēc veiksmes formulas likums Nr.3: dažādība, dodoties dažādos virzienos.
„Bet, ja man bail sadrumstaloties, darot vienlaikus vairākus darbus?”
Vispirms precizēsim, ko nozīmē sadrumstaloties šī vārda negatīvajā nozīmē. Sadrumstaloties nozīmē ķerties pie daudziem darbiem vienlaikus, nevienu no tiem nenovedot līdz rezultātam. Tāpat, sadrumstalošanās nozīmē veikt liekas darbības tā vietā, lai koncentrētos uz galveno. Vienkārši sakot – sadrumstaloties – tas ir veltīt uzmanību visādām blēņām un mainīt virzienus kā čigāns zirgus.
No tā izvairīties ir gana vienkārši.
Pirmkārt – mums palīdzēs Virzienu saraksts.
Otrkārt – katram Virzienam sagatavosim Svarīgo darbību sarakstu.
Treškārt – Virzieniem ir nepieciešams nedaudz kontroles.
Ceturtkārt – sarakstā ir tikai tie virzieni, kuri mūs saista.
Dienas laikā, pārslēdzoties no viena virziena uz citu, mēs varēsim koncentrēties uz galveno. Tas izskatās līdzīgi sadrumstalošanai, taču es to drīzāk nosauktu par daudzuzdevumu NEsadrumstalošanos
“Sagatavojamies spontānajai plānošanai”
Nu ko, pienācis laiks ķerties pie praktiskajiem vingrinājumiem.
PIRMAIS SOLIS
Iesākumā tiksim galā ar virzieniem un sastādīsim visu Ceļu sarakstu, pa kuriem vēlamies uzsākt Virzību. Paņemiet baltu lapu (vai exel tabulu) un stabiņā uzskaitiet visus virzienus, kas rada jums interesi. Atceries, ka mēs neuzskaitām mērķus. Tāpēc ieteiktu izmest no galvas rezultātus, kurus iespējams sasniegt. Aizmirstiet par panākumiem un slavu. Fokusējaties uz to, lai Virzieni būtu jums interesanti un sniegtu kaifiņu. Rakstiet visu, ko vien spējat iedomāties. Atslēdziet iekšējo kritiķi. Šobrīd nav laika domāt: „Man nav dotumu šajā jomā, man nekas neizdosies vai, nav iespēju un tā tālāk.” Piestrādā, lai katrs punkts varētu atbildēt uz jautājumu: „Ko darīt.” Piemēram – audzēt sēnes vai rakstīt grāmatas, trenēt atmiņu, mācīties un pilnveidot angļu valodu.
OTRAIS SOLIS
Virzienu saraksts ir gatavs. Tagad katram virzienam izrakstām darbības, ko veiksim. Taču tas neatbilst „To do” sarakstam, drīzāk gan viena virziena ietvaros iespējamo veicamo darbību varianti.
Katru darbības veidu uzsāc ar vārdiem; „Šobrīd es labprāt nodarbotos ar …”
Piemēram, Virziens „Rakstīt fantastikas romānus”. Kādi darbību veidi varētu atbilst?
Nu piemēram šādi:
- Šobrīd es labprāt nodarbotos ar ideju ģenerēšanu šādām grāmatām;
- Šobrīd es labprāt nodarbotos ar sižeta pārdomāšanu;
- Šobrīd es labprāt nodarbotos ar personāžu raksturu aprakstīšanu;
- Šobrīd es labprāt nodarbotos ar nākamās nodaļas melnraksta rakstīšanu;
- Šobrīd es labprāt nodarbotos ar iepriekšējās nodaļas uzrakstītā teksta rediģēšanu;
Savukārt, ja jūs būtu nolēmis uzsākt ceļu uz angļu valodas apguvi, saraksts varētu būt šāds:
- Šobrīd es labprāt palasītu grāmatu angļu valodā;
- Šobrīd es labprāt noskatītos filmu angļu valodā ar subtitriem;
- Šobrīd es labprāt palasītu gramatikas likumu grāmatu;
- Šobrīd es labprāt izveidotu vairākus teikumus ar jaunajām gramatikas konstrukcijām un jaunapgūtajiem vārdiņiem.
TREŠAIS SOLIS
Tiem virzieniem, no kuriem sagaidāt ienākumus naudā, izpildiet vienu ļoti svarīgu darbību, kura palīdzēs noteikt jūsu darba vērtību.
Katram virzienam uzrakstiet atbildi uz jautājumiem:
- Kādu vērtību noslēgumā rada mans darbs? Kāds ir šis produkts vai pakalpojums?
- Kāpēc cilvēkiem ir vajadzīga šī vērtība?
- Kādas cilvēku vajadzības es apmierinu ar šīm vērtībām. Kādas viņu problēmas es atrisinu?
- Un, kad šī vajadzība tiks apmierināta, kā izmainīsies viņu dzīve?
- Un, kad viņu dzīve izmainīsies, kas notiks pēc tam?
- Ko gūšu es, darot to cilvēkiem?
- Un kad es to iegūšu, kas tad notiks?
Labs sarakstiņš. Palīdz noskaidrot situāciju un saņemt pāris vērtīgu atziņu. Protams, nedaudz atkal velk uz rutīnu, taču nu jau mēs zinām, kā darboties.
a) Uzrakstīju pirmo aili – Virzienus (manā gadījumā 1. Apmācību vadīšana, 2. ISO 9001 konsultācijas, 3. Sportistu turbo attīstības programmas, 4 Murjāņu Sporta skolas atjaunošanas projekts u.t.t. Ja kas, manā sarakstiņā šobrīd ir 23 virzieni .
Pačamdu sevi – vai ir vēl entuazisms. Ja ir – uzsāku 2. aili –
b) Uzsāku rakstīt 2. soli tam virzienam, kurš man šobrīd liekas vismotivējošākais – piem. Apmācību vadīšana. Man tā sastāv no bloga izveides, rakstu un videomateriālu meklēšanas internetā, tulkošanas un adaptēšanas, fotomateriālu noformēšanas un sakārtošanas, videosemināra par „Papildus līdzekļu nopelnīšanu, stāstot par savu iemīļoto nodarbi” sagatavošana u.t.t.
c) uzrakstīju, atkal pačamdu savu dvēseli – gribu rakstīt nākamo? Ja saprotu, ka gribu – turpinu nākamo Virzienu – ISO 9001 konsultācijas: silto klientu apzvanīšana, jaunu klientu apzināšana, materiālu ievietošana blogā par ISO 9001 odziņām u.t.t. Uzrakstīju šo, pačamdu atkal – vai gribu turpināt…
“Spontānās plānošanas praktikums”
Un tā, pirmajos divos soļos mēs ieguvām Virzienu sarakstu un katram Virzienam iespējamo Darbību sarakstu. Tagad ļoti svarīgi ir šos sarakstus novietot redzamā vietā.
Nodrošiniet, ka saraksti ir pieejami jebkurā brīdī. Izdrukājiet vairākus dublikātus. Nēsājiet tos vienmēr līdzi (man ir makā, ja neticiet, paprasiet man videoseminārā to nodemonstrēt).
Da Vinči tipa cilvēki bieži aizmirst saraksta punktus. Parasti gan viņi saka: „Labi, labi, es jau to sarakstu atceros no galvas. Neko neaizmirsīšu!” Taču tā ir kļūda.
Pirmkārt, kad pienāks laiks rīkoties, par sarakstu un tā saturu mēs būs aizmirsuši. Tā mēs esam iekārtoti. Otrkārt – saraksts noderēs, lai noteiktu iekšējās atbildes, kuras iedarbina radīšanas motora enerģiju un tā rezultātu – kaifiņu.
KO DARĪT AR SARAKSTU?
Kad pienācis laiks darboties, paņemiet sarakstu un pārlasiet. Lasot katru punktu, pievērsiet uzmanību, kā atsaucas emocijas un ķermenis. Ieklausieties, kā jūs reaģējiet uz katru darbības veidu.
Tikko jūs sajūtat, ka ir radusies iekšējā vēlēšanās un gatavība nodarboties ar kādu no sarakstā uzskaitītajām darbībām, ķerieties pie lietas. Dariet to tikmēr, kamēr jūtat, ka tūlīt, tūlīt sāksiet sevi PIESPIEST turpināt darbu.
Tikko to sajūtat, APSTĀJATIES un uzslavējiet sevi! Apbalvojiet sevi ar labu vārdu, jo jūs taču tikko pavirzījāties pa izvēlēto ceļu. Jūs esat pelnījis atzinību.
Tad, ja jūtat, ka vēlaties pārmaiņas, pārslēdzieties uz citu nodarbi. Pārskatiet atkal sarakstu, ieklausieties sajūtās. Jūs sajutīsiet, ka virziens, ar kuru vēl pirms dažām stundām nodarboties likās apgrūtinoši, tagad liekas pavisam pievilcīga.
Izvēlieties kārtējo nodarbi un rīkojieties, kamēr atkal sajutīsiet, ka tālāk negribas. Nekādā gadījumā nespiediet sevi darboties tālāk. Tas var novest pie Piespiešanās. Ja to pieļausiet, vēlme atgriezties pie nodarbes var tikt pazaudēta uz ilgu laiku.
Sīkāk par Piespiešanos parunāsim kādā no nākamajiem rakstiem. Šobrīd tikai nocitēšu vienu no definīcijām: „Piespiešanās – tā ir negatīva sajūta, kas rodas tad, kad cilvēks nav spējīgs laikus izsekot optimālo brīdi, lai pabeigtu to vai citu darbību un sāk iespītēt pats sev, cenšoties to darīt tālāk vai ilgāk par to brīdi. Tam piemīt noteikta izpausme (nepatika) un vēl nepatīkamākas sekas”.
Šis tad arī ir panākumu formulas ceturtais princips: izvairies no Piespiešanās!
Starp citu, pārslēdzoties no vienas nodarbes uz citu, jūs nodrošiniet dažādību, kā arī kontroli pār virzieniem. Tas palīdz izvairīties no sadrumstalošanās, kā arī fokusēties uz vairākiem virzieniem vienlaikus.
Tāpēc princips Nr. 5 skan: kontrolējiet virzienus!
Tas līdzinās TV skatīšanai. Skatītājs sēž dīvānā un pārslēdz kanālus. Kad ir atrasta kaifīga pārraide vai filma, skatītājs to kādu laiku skatās. Kad filma ir beigusies, viņš turpina pārslēgt kanālus, meklējot nākamo interesanto. Tieši tāpat darbojas ar sarakstu.
NOSLĒGUMS
Vēl gana daudz būtu sakāms, taču pienācis laiks nobeigumam. Veiksmes formulas pamatprincipus mēs pārrunājām. Tagad, balstoties uz tiem, varam izveidot un pielāgot sev personisko spontānās dzīves sistēmu.
Noslēgumā vēl tikai daži vārdi tiem, kuri katru dienu dodas uz darbu un nevar brīvi nodoties patīkamajam virzienam (vismaz šobrīd).
Balstoties uz spontānās plānošanas principiem, jūs variet sastādīt to do tipa veicamo darbu sarakstus. Lietošanas princips jau zināms: pārskatīt sarakstu, izvēlamies to darbu, kuru šobrīd gribam darīt, un darām to kādu laiku.
Protams, ja strādājam uz tēvoci, bez prioritātēm gluži neiztikt. Taču brīvība ir tajā, ka varu izvēlēties, kuru uzdevumu no A kategorijas darbiem pildīt šobrīd, kad sajūtu apnikumu – pieķeros nākamajam u.t.t. Arī par šo jautājumu būs materiāls, kā darboties 4. kvadrantu darbu plānošanā.
Starp citu, tas ir attiecināms arī uz tiem, kuri neiet uz darbu. Ja kas, izvēlies pats, kā lietot Veiksmes formulu. Šeit nav stingru nosacījumu. Izmantojiet to, kas vislabāk patika, kas likās visvērtīgākais.
Bet tagad īss kopsavilkums:
- ne jau mērķis iedvesmo, bet pati AKTIVITĀTE;
- dari to, kas sniedz KAIFIŅU;
- mērķa vietā pieņem lēmumu UZSĀKT CEĻU kādā attīstības virzienā;
- virzies vairākos virzienos vienlaikus, laiku pa laikam pārslēdzoties pēc saraksta;
- TURI SARAKSTU VIENMĒR PA ROKAI;
- izvairies no PIESPIEŠANĀS;
- kontrolē VIRZIENUS, lai izvairītos no pārliekas sadrumstalošanās;
Tas arī pašlaik viss. Paldies, ka izlasīji līdz beigām.