Skip to main content
Androgoģija
12 min lasīšanai

Kāpēc zinošie grib mācīties, bet ne visai zinošie ne…

Autors: Normunds Reips

Ja esi vadītājs kaut vai 2 cilvēkiem, tad droši vien esi saskāries ar šo problēmu.

Tu mēģini ar darbiniekiem runāt par panākumu plānošanu (zvanu skaits, kam zvanīt, cik % piekrīt satikties, kā vajadzētu darboties, lai sasniegtu iecerētos Ls 25 000 mēnesī), taču tavi padotie vienmēr atrod iemeslu no šīs sarunas izvairīties. Tu vēlies viņiem ko iemācīt, pastāstīt par jauniem risinājumiem, taču atkal nekā.

Gan jau tu esi apmeklējis Panākumu plānošanas treniņus un saproti, cik labi visa šī ķēdīte darbojas, taču tevi centieni to izstāstīt padotajiem bieži vainagojas ar pliku nulli.

Pēdējā laikā man bieži nākas vadīt treniņus Pārdošanas un saskarsmes prasmēs, piemēram, datoru u.c. elektronisko ierīču remontdarbiniekiem. Izskatās gana vienkārši: pamatojoties uz noslēgto apkalpošanas līgumu darbinieku izsauc saremontēt salūzušu kopētāju. Viņš redz, ka firma ir izaugusi līdz 50 cilvēkiem un mazais galda personālais kopētājs jau sen nevelk. Kas būtu vienkāršāk, kā uz karstām pēdām aprunāties par atbilstošāka verķa iegādi. Taču atkal nekā…

Tā nu tas ir iekārtots, ka lielākā daļa cilvēku, kuri māk strādāt ar rokām, pilnīgi noliedz darbu ar „muti”. Viņiem nav saprotams, kāpēc ir svarīgi sasveicināties, kāpēc nedrīkst teikt: „Nu jā, strādājot ar šādu tualetes papīru, jau tas kopētājs nemaz nevar nesaplīst!” Viņi arī nesaprot, ka dodoties uz veikalu, lai nopirktu kādu palīgmateriālu, būtu labi par to painformēt un pēc darbu paveikšanas vajadzētu kādam atbildīgajam pateikt, ka viss ir saremontēts un darbojas un varbūt pat uzsmaidīt.

Par to, lai pateiktu tādu spārnotu frāzi kā: „Ja nu kas gadās kādam citam aparātam – droši zvaniet, būsim pie Jums kā štiki” un pateikties par gardo kafiju viņiem pat prātā neienāk.

Ilgāku laiku domāju, kāpēc tas tā notiek, kamēr sameklēju atbildi. Tā ir šajā

O                                O                        O

6,28 mm                 31,4 mm                   62,8 mm

 

Ja atceramies ģeometriju, tad zinām, ka riņķa līnijas garums ir L = 2 x 3,14 x r.

Tātad pirmās riņķa līnijas garums ir aptuveni 2 x 3,14 x 1 mm = 6,28 mm, otrās 2 x 3,14 x 5 mm = 31,4 mm, kamēr trešās – 2 x 3,14 x 10 mm = 62,8 mm.

Sanāk, ka tiem, kuru zināšanas ir izmērāmas ar pirmo apli, saskarsmes līnija ar nezināmo ir ļoti maza, respektīvi, viņi ir pārliecināti, ka nezina tikai pavisam nedaudz.

Jo cilvēka zināšanas ir plašākas, viņa saskarsmes līnija ar nezināmo kļūst arvien garāka un garāka. Jo cilvēks vairāk zina, jo viņš apzinās, ka vēl ir jomas, kurās viņš varētu pilveidoties.

Te nu ir tas paradokss:

jo mazāk zinu, jo liekas, ka vairāk zinu;

jo vairāk zinu – jo apzinos, ka ir vēl daudz kā neapzināta. 

Tad ko tādā gadījumā darīt? Atceramies skolas laikus – tu taču mācījies tos priekšmetus, kuros bija:

a)      skaista skolotāja

b)      skolotāja – suņanagla (kura par katru sīkumu sūdzējās vecākiem)

c)      skolotāja, kura mācēja parādīt, kā iegūtās zināšanas palīdzēs tavā dzīvē.

 

Ja tu esi vadītājs, tev pašam izlemt ar kuru no 3 metodēm tu vēlies panākt rezultātu. Ja nu izvēlies skaisto (interesanto, labo, neatkarīgo, praktisko) skolotāju, atceries, ka pašam par tādu nav tik viegli būt. Jo ir priekšvēsture un ir nākotne un abās tev laiku pa laikam nāksies kādu no saviem darbiniekiem nostrostēt. Kaut vai profilaksei…

Dalies ar rakstu