„Ja nemāki šaut, nav ko iet medībās,” teica lācis, mielodamies ar mednieku desiņām.

Šādu aforismu nesen izlasīju, kā jau tas pierasts, internetā.

Nē, neesmu kļuvis par mednieku šī vārda tradicionālajā nozīmē. Taču šad un tad medībās dodos.

Vai uz tirgu, vai lielveikalu, vai kādu štruntu veikaliņu. Kādreiz neizturu un iegriežos arī second hand. Jo medību gars (lasi – atrast ko interesantu un neparastu) domāju, ka mīt ikkatrā no mums.

Taču ir viena ķibele – medījums sācis šaut pretī. Precīzāk sakot gan ne medījums, bet „medību saimniecības turētāji”, ja precīzāk, tad – tirgotāji.

Esmu pamanījis (iespējams, ka ne es vienīgais), ka arvien biežāk jāuzmanās uzrauties uz dažādiem viltīgiem pārsteigumiem. Jau rakstīju par 3 vienas firmas jogurtiem, no kuriem diviem ir atlaide, kamēr trešajam – milzu uzcenojums. Un kaut kā sagadās, ka tieši šim trešajam cena nav izlikta. Arī 2 pilnīgi vienādi sieri ar dažādām cenām ir bijuši.

Ne tik sen gandrīz uzrāvos uz milzu cenrāža, kurā sardīņu konservi 240 g maksāja tikai Ls 0,69 jeb Ls 2,88/kg. Visi tie, kuri seko arī kilograma cenām, zina, ka šī ir nu ļoti laba cena. Pie tam arī bundžiņas bija gan skaistas, gan kārdinošas – ārzemju ražojuma. Labi, ka nesen biju lasījis par tiem lāčiem….

Sāku uzmanīgi pētīt, kuras tad no 2 svaru un 3 dažādu veidu sardīnēm tā maksā. Jokele mene – tieši nevienas. Jo lielākās maksāja 9,80 Ls/kg, bet mazākajām cenas vispār nebija. Kad paaicināju pārdevēju pēc palīdzības, viņš arī nezināja. Un, protams, – atbildīgais par to nodaļu jau bija aizgājis mājās. Tikai nez kāpēc neatbildīgais par to nodaļu lielo cenu (skat. foto) tomēr noņēma.

Šāda veida trikus no medījuma sastopu arvien biežāk un arī atļaujos nofotografēt.

Nu jau regulāri tiek pielietots viens triks. Divi vai trīs līdzīgi produkti, vienam ir atlaides cena, kamēr vienam vispār nav cenas uzliktas. Un tas, kuram cena nav, ir uzlikts virs koši dzeltenās cenu zīmes. Jūs jautāsiet, kā es to zinu? Jo lasu (un varu salasīt) daudziem maziem cipariņiem iedrukāto preces kodu. Un, ja kods uz iepakojuma nesakrīt ar kodu uz cenrāža – tad jāsāk uzmanīties.

Labi, es tad to zinu, māku saskatīt, dažkārt māku arī veikt kādas matemātiskas darbības, taču ko lai dara cilvēki tā uz 65 – 70 gadiem?

Viņi nevar saskatīt mazos kodiņus. Viņi vairs nemāk sarēķināt galvā kilograma cenu. Viņi kautrējas nolikt pie kases preci, kura izrādījusies zelta cenā (kā reiz gandrīz samaksāju par 4 brangākas sliekas izmēra lucīšiem Ls 3,99, jo izrādījās, ka tā bija nevis cena par kilogramu, bet gan par 0,250 kg iepakojumu, pie tam vēl ar 50% atlaidi! Vai ticat, ka lucīši varētu maksāt 25Ls/kg – divarpus reizes dārgāk, nekā store?)

Viņi arī kautrējas padiskutēt ar pārdevēju kasē, jo pārdevējs jau pie tā neesot vainīgs… Un ļaujas sevi nomedīt. Vai ticat, ka medījums var šaut pretī? Nāksies vien noticēt…

Tikai nezinu, ko pie mums Latvijā dara Mednieku aizsardzības biedrība (lasi – Pircēju Tiesību Aizsardzības Centrs – PTAC). Jo pēdējā laikā nekādu viņu panākumu neesmu ne manījis, ne dzirdējis.

Tā kā, katrreiz, kad redzeslokā ir nonācis interesants medījums (preci) rīkojieties ar apdomu. Ja nu šoreiz atkal par medījumu esat kļuvuši jūs…Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.