Internetā, Kopāpirkšanas lappusēs laiku pa laikam reklamējas (spriežot pēc bildēm) jauks veikaliņš.
Piedāvā vīriešu uzvalkus par Ls 59 un Ls 69.
Tā kā ir palaimējies mācīties un ilgāku laiku dzīvot ārzemēs, tad zinu, ka ir tāda biznesa niša.
Kad lielā Vācijas veikalā paliek pēdējās 5 – 20 preces, veikalam neatmaksājas tās turēt plauktos un tas tās pārdod par ļoti zemu cenu. Parasti jau modelis arī ir kādus gadus vecs.
Bet, tā kā klasiska piegriezuma vīriešu uzvalkiem modeļi nemainās tik strauji kā IPhone modeļi, tad esmu to pircēju kategorijā, kuri uzvalkus pērk pēc pazīmes – kā man tie izskatās, nevis “Kurā veikalā” un “Par cik dārgu cenu”.
Bet apzinos, ka īstenībā esmu samērā nestandarta klients, un šad tad arī diezgan kašķīgs.
Tā nu pienāca tā reize, ka apmeklēju veikaliņu klātienē.
Žēl, bet iespaids ne visai labs, kaut gan modeļu izvēle, laikam plašāka, nekā lielākajā daļā smalko brendveikalu.
Sagadījās, ka bez manis tobrīd veikalā vēl 4 PIRCĒJI.
Un laikam tikai 2 pārdevējas. Laikam tāpēc, ka nekādi nevarēja tās sazīmēt. Ne pēc apģērba, ne pēc krūšu nozīmītes.
Mēģinu meklēt pats savu izmēru. Diemžēl tie arī visai neparasti. Lieki teikt, bet uz pakaramo āķiem jau nu nekādas norādes par uzvalka izmēru nav. Ja vēlies ko nopirkt – pārskati visus pēc kārtas.
Pēc kādām 10 min beidzot viena pārdevēja atbrīvojās un pienāca pie manis.
– Vai ko meklējat?
– Jā, uzvalkus skatos.
– Kāds izmērs?
– Manējais, vai tad nav redzams (piedodiet, brīdināju, ka esmu tāds pakašķīgs)
– Kāda krāsa interesētu ( jau diezgan kareivīgi, jo laikam saņēma ļaunā manu iepriekšējo atbildi)
– Nu vasarai, gaiši pelēku, var arī ar vieglu rūtiņu vai strīpiņu. Bet noteikti ne melnu.
Pirmais, ko pēc 5 minūšu meklēšanas izdodas atrast, ir neizteiksmīgi zilzaļš, izmērs ta mans, bet modelis gan laikam mana dēla vecumā.
Saku, ka ne visai.
– Bet tas taču nav MELNS!
Meklējam vēl. Diemžēl tie gaiši pelēkie, kuriem strīpiņa un rūtiņa, man neder, nav mani izmēri.
Pārdevēja atrod vienu tumši pelēka tikko uzlieta asfalta krāsā.
Kad es saku, ka tādu melnu taču nevēlos, pārdevēja atbild: „Tas taču nav melns. Tas ir tumši, tumši PELĒKS.”
Un mums iesākās 15 minūšu diskusija par krāsu toņiem, kuras laikā pārdevēja ļoti aktīvi man centās pierādīt, kā es neorientējos krāsās.
Žēl gan, veikaliņā tiešām daudz uzvalku un liela daļa pat interesanti modeļi, gaišas krāsas u.t.t.
Nu nevaru saprast 2 lietas:
– vai tiešām tik liels darbs ir uz katra pakaramā āķa uzspraust zīmīti ar izmēru
un
– vai pārdevēja tiešām domāja, ka pierādot man, ka esmu daltoniķis, izdosies pārdot šo uzvalku?
P.S. Kāds gudrs vīrs kaut kur internetā reiz rakstīja: “Pierādot diskusijā savu taisnību, mēs zaudējam klientu.”